Rūpnieciskie roboti parasti sastāv no trim galvenajām daļām un sešām apakšsistēmām. Trīs galvenās daļas ir mehāniskā daļa, sensora daļa un vadības daļa. Sešas apakšsistēmas var iedalīt mehāniskās struktūras sistēmā, piedziņas sistēmā, uztveres sistēmā, robotu -vides mijiedarbības sistēmā, cilvēka-mašīnas mijiedarbības sistēmā un vadības sistēmā.
Mehāniskās konstrukcijas sistēma:
No mehāniskās struktūras viedokļa rūpnieciskos robotus parasti iedala sērijveida robotos un paralēlos robotos. Sērijveida robotiem raksturīga iezīme ir tāda, ka vienas ass kustība maina citas ass koordinātu sākumu, savukārt vienas ass kustība paralēlā robotā nemaina citas ass koordinātu sākumu. Agrīnie rūpnieciskie roboti visi izmantoja sērijveida mehānismus. Paralēlais mehānisms ir definēts kā slēgta cilpa mehānisms, kurā kustīgā platforma un fiksētā platforma ir savienotas ar vismaz divām neatkarīgām kinemātiskām ķēdēm, mehānismam ir divas vai vairākas brīvības pakāpes un tas tiek darbināts paralēli.
Paralēlajam mehānismam ir divas sastāvdaļas
Plaukstas locītava un roka. Rokas kustību diapazonam ir būtiska ietekme uz darba vietu, savukārt plaukstas locītava ir savienojums starp instrumentu un galveno korpusu. Salīdzinot ar sērijveida robotiem, paralēlajiem robotiem ir tādas priekšrocības kā lielāka stingrība, konstrukcijas stabilitāte, lielāka slodzes-nestspēja, augstāka mikro-kustības precizitāte un mazāka kustības slodze. Pozīcijas problēmu risināšanā uz priekšu vērstā inversijas metode ir vienkārša sērijveida robotiem, bet ārkārtīgi sarežģīta paralēliem robotiem; otrādi, uz priekšu vērstā inversijas metode ir sarežģīta, bet inversijas metode ir ļoti vienkārša.
Piedziņas sistēma
Piedziņas sistēma nodrošina jaudu robota savienojumiem, un to parasti veido motori, reduktori un transmisijas komponenti. Tā veiktspēja būtiski ietekmē robota ātruma reakciju, kustības vienmērīgumu un pozicionēšanas precizitāti. Vadības sistēma ir rūpnieciskā robota galvenā sastāvdaļa, ko galvenokārt izmanto, lai izpildītu programmas norādījumus, koordinētu locītavu kustības un pārvaldītu ievades/izvades signālus, panākot vienotu kontroli pār robota trajektoriju, stāju un darbplūsmu.
Sensoru sistēma
Sensoru sistēma iegūst informāciju par robota stāvokli un darbības vidi, tostarp pozīciju, ātrumu, spēku un ārējās vides raksturlielumiem, nodrošinot atgriezenisko saiti vadības sistēmai. Ieviešot sensoru informāciju, rūpnieciskie roboti var uzturēt stabilu darbību sarežģītos apstākļos un zināmā mērā pielāgot un optimizēt darba procesu. Gala efektors ir rūpnieciskā robota sastāvdaļa, kas tieši saskaras ar sagatavi vai instrumentu. Tās forma atšķiras atkarībā no uzdevuma, piemēram, satvērēja, metināšanas degļa, smidzināšanas pistoles vai specializēta instrumenta, un tā kalpo kā būtiska saskarne konkrētām rūpnieciskām darbībām.
End Effector: Robot{0}}Environment Interaction System
Robotu{0}}vides mijiedarbības sistēma ir sistēma, kas ļauj robotiem sazināties un koordinēt savas ārējās vides aprīkojumu. Robots un ārējā iekārta ir integrēti funkcionālā vienībā, piemēram, apstrādes un ražošanas vienībā, metināšanas blokā vai montāžas blokā. Alternatīvi, vairākus robotus var integrēt vienā funkcionālā vienībā, lai veiktu sarežģītus uzdevumus.
Cilvēka-mašīnu mijiedarbības sistēma
Cilvēka{0}}mašīnu mijiedarbības sistēma ir ierīce, kas ļauj cilvēkiem sazināties ar robotu un piedalīties tā vadīšanā. Piemēri ir standarta datoru termināļi, komandu konsoles, informācijas displeja paneļi un bīstamības trauksmes signāli.
Vadības sistēma
Vadības sistēmas uzdevums ir vadīt robota izpildmehānismus, lai veiktu noteiktas kustības un funkcijas, pamatojoties uz robota darba instrukcijām un signāliem, kas tiek atgriezti no sensoriem. Ja robotam trūkst atgriezeniskās saites raksturlielumu, tā ir atvērta-cilpas vadības sistēma; ja tai ir atgriezeniskās saites raksturlielumi, tā ir slēgta -cilpas vadības sistēma. Pamatojoties uz vadības principiem, vadības sistēmas var iedalīt programmu vadības sistēmās, adaptīvajās vadības sistēmās un mākslīgā intelekta vadības sistēmās. Pamatojoties uz kustības vadības veidu, vadības sistēmas var iedalīt no punkta -līdz-punktam un nepārtrauktās trajektorijas kontrolē.
